Starp precizitāti un stāsta maģiju
Es ticu, ka vārds ir viens no spēcīgākajiem instrumentiem pasaulē. Savā ikdienas darbā kā juriste esmu iemācījusies cienīt vārda precizitāti, robežas un likuma burtu.
Taču literatūra man ir kļuvusi par telpu bez robežām — vietu, kurā es varu pētīt to, kas atrodas aiz paragrāfiem, meklējot cilvēka dvēseles patieso kodolu un atbildes uz smagiem morāles jautājumiem.
Kāpēc mani saista "īpatņi"?
Mans ceļš literatūrā sākās ar vēlmi izzināt "citādo".
Esmu Latvijas Rakstnieku savienības programmas "Literārā akadēmija" absolvente, kur prozas meistardarbnīcās noslīpēju savu rakstības stilu.
Kopš aktīvas ienākšanas rakstniecībā 2021. gadā, esmu saglabājusi intensīvu radošo ritmu — katrs gads lasītājiem ir atnesis jaunu stāstu, jaunu pasauli un jaunus varoņus.
Mani vienmēr ir fascinējuši cilvēki, kuru uztveres mehānismi darbojas ārpus ierastajām normām. Savos darbos es bieži pievēršos tēliem ar medicīniski izskaidrojamām "novirzēm no parastības", meklējot tajos nevis trūkumus, bet gan unikālu gaismu un cilvēcību. Mani varoņi — no vīrieša ar autiskā spektra traucējumiem līdz psihiatram ar demiurga spējām — ir mani pavadoņi ceļā uz sapratni par to, vai starp likumību un taisnīgumu tiešām ir liekama vienlīdzības zīme.
Savā rakstības stilā es tiecos pēc filigrāna balansa starp spraigu sižetu un sapņainu, gandrīz maģisku realitāti. Literatūra man ir veids, kā uztaustīt ļaunuma saknes un parādīt, ka pat vissmagākos iekšējos enkurus ir iespējams pacelt, ja vien mēs uzdrošināmies tiekties uz gaismu.