“Krīta apļi” ir autores trešais stāstu krājums.
Šoreiz tā tematika saistīta ar cilvēka pieaugšanu, nobriešanu un mācīšanos pašam pieņemt lēmumus par to, kā veidot savu dzīvi. Pasaulē nekas nav tā, kā tas izskatās, un vēl jo vairāk – tā, kā to redz un nereti mēģina uzspiest mums kāds no malas.
Arī paši tuvākie cilvēki reizēm var kļūt ne tikai par mūsu bākugunīm, glābšanas riņķiem vai nesavtīgi gādīgām bojām, bet dažkārt tie var kļūt par smagiem enkuriem, kas pietauvo mūs pie krasta vai pat novelk sev līdzi dzelmē, liedzot mums iespēju dzīvot, kļūdīties, mācīties un mēģināt atkal. Taču bieži vien vissmagākie enkuri mēs esam sev paši, neuzdrošinoties būt brīvi, laimīgi un atzīt, ka vissvarīgākais cilvēks dzīvē sev esi tu pats.
“Vilšanās izskatās pēc smiltīs nomestas pavadas, to es tagad zinu pavisam skaidri. Šī pavada joprojām guļ tajās smiltīs, un pat daudzus gadus vēlāk, kad jau esmu pieaugusi un no ielas paņēmusi kucēnu, un izaudzinājusi par lielu suni, katru reizi, kad eju pastaigā un pieskaros viņa saitei, manī ieplūst mātes vilšanās un mana vainas izjūta; tā sajaucas, piepilda un nospriego pavadu un tās turpinājumā esošo roku.”
Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.